Tautas sacerēta dziesma ir TAUTASDZIESMA! Šis ir viens no folkloras galvenajiem žanriem, kurā tautas daiļrades sacerējums ir vārsmās – dziedāšanai vai teikšanai.

Latviešu tautasdziesmas, tika sacerētas senatnē- izplatītas sabiedrībā no paaudzes paaudzē un saglabātas līdz mūsdienām. Tās dziedāja gan ikdienā, gan svētkos. Bieži, caur tautasdziesmām mēs izprotam un apgūstam seno tautas kultūru, senču gudrības.Tautasdziesmās bieži atainots zemnieka ražas, saimniecības un paša dzīves cikls, uzskati un pamatvērtības. Tautasdziesmas  radušās pirms vairāk kā tūkstoš gadiem, bet tā īsti laiks nav precīzi nosakāms. 

19. gadsimta sākumā, pirmie latviešu tautasdziesmu vācēji un apkopotāji bija vācu garīdznieki

19.gadsimta beigās Krišjānis Barons (1835 – 1923) latviešu folklorists, rakstnieks un publicists sastādīja pirmo pilnīgo latviešu tautasdziesmu izdevumu „Latvju dainas”, kur dziesmas sakārtotas pēc saistības ar tautas dzīvi un cilvēka mūža ritējuma – no dzimšanas līdz nāvei.

Nozīmīgu darbu 19. un 20. gs. tautasdziesmu vākšanā, apkopošanā un apdarināšanā veikuši komponisti Jānis Cimze, Jurjānu Andrejs, Emilis Melngailis, Jēkabs Graubiņš u.c.

Tautasdziesmās apdziedāti dažādi dzīves notikumi un tēmas, piemēram,  ikdiena, ģimenes attiecības, mūža godi – kristības, kāzas un bēres, dažādi darbi lopkopībā, zemniecībā, zvejniecībā, amatniecībā, gadskārtu svētki – Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c.

Tika radītas arī kara dziesmas un protams, daudz apdziedāta daba, dievības -Māra, Laima, dabas parādības, piemēram, Saule, Saules meitas, Mēnesis, Auseklis, zvaigznes. Bet kurš pieaugušais gan nav dzirdējis, ka mūsu tautā ir arī visai jautras un ķecerīgas ģimenes auglības – nerātnās tautasdziesmas.